Kā norāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā atzinumā “Bezpajumtnieku problēma”: Visredzamākais un galējais nabadzības un atstumtības apliecinājums ir bezpajumtnieki, kuri dzīvo uz ielas”. Bezpajumtnieki jeb personas bez dzīvesvietas ir specifiska mērķa grupa tādā nozīmē, ka visbiežāk tie ir cilvēki, kuriem nav darba, nav iztikas līdzekļu un mājokļa. Laika posmā no 2014. gada līdz 2019. gadam ir ievērojami palielinājies pašvaldības nodrošināto patversmju un naktspatversmju pakalpojumu saņēmēju skaits, proti, no 5,4 tūkst. līdz 6,9 tūkst. saņēmēju. 2020. gadā personas, kas izmantoja naktspatversmes un patversmes visā valsts teritorijā, bija 5760, 97% no tām – lielākajās pilsētās. Vislielākā šīs mērķa grupas koncentrācija – 80% jeb 4617 personas - bija galvaspilsētā. Tai sekoja Liepāja ar 365 un Daugavpils ar 191 patversmju/ naktspatversmju klientiem.
Lai gan patversmēs un naktspatversmēs, līdztekus īslaicīgas uzturēšanās iespējām, uzturam un personiskās higiēnas iespējām, personai ir pieejams arī sociālā darba speciālista atbalsts sociālo problēmu risināšanā, tas visbiežāk nav pietiekams būtisku izmaiņu panākšanai. Būtiska ir mājokļa problēma, nereti bezpajumtniekiem ir derīguma termiņu zaudējuši personu apliecinoši dokumenti, kā arī mēdz būt situācijas, kad personai vispār nav piešķirts personas kods. Tāpat bezpajumtniekiem bieži ir raksturīgas zemas sociālās funkcionēšanas un saskarsmes un konfliktu risināšanas prasmes, kas saistīti ar šķiršanos ģimenē, dažādu paaudžu izraisītajām konfliktsituācijām, kā arī saskarsmes problēmas sociālajā vidē un sociālo kontaktu/svarīgu attiecību trūkums. Līdz ar to saskarsmes problēmas negatīvi ietekmē personas psihosociālo stāvokli un spēju pastāvīgi gādāt par savām pamatvajadzībām. Bezpajumtnieku vidū plaši izplatīta arī alkohola atkarības problēma.
Aktivitātes mērķis:
Lai mazinātu ar bezpajumtniecību saistītās problēmas, izmēģinājumprojekta ietvaros tiks meklēti jauni, kompleksi un vienlaikus katras personas individuālajām vajadzībām pielāgoti risinājumi, kas sniegtu bezpajumtniekiem tādu atbalstu, kas motivē un nodrošina iespējas saskarsmes un dzīves prasmju attīstībai, atkarību mazināšanai, nodarbinātības veicināšanai, mājokļa saglabāšanai u.c. Izmēģinājumrojekta ietvaros tiks veikta mērķa grupas – personu, kuras pakļautas sociālās atstumtības riskam – bezpajumtnieki – specifisko vajadzību identificēšana un analīze, t.sk. tiks ņemta vērā ārvalstu (piemēram, Somijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas) labā prakse un pieredze.
Paveiktais:
Balstoties uz bezpajumtnieku identificētajām vajadzībām, tika izstrādāts atbalsta pakalpojuma apraksts un pilotēta atbalsta pasākumu nodrošināšana (līdz 14 mēnešiem) bezpajumtniekiem, papildus mājoklim nodrošinot speciālistu atbalstu un konsultācijas (sociālā darbinieka, psihiatra, narkologa, jurista u.c.), sociālo prasmju atjaunošanas konsultācijas un psihologa konsultācijas, veselības uzlabošanas un higiēnas pasākumus, informatīvi izglītojoši pasākumus u.c. Atbalsta pasākumu īstenošana norisinājās sadarbībā ar 3 Latvijas pašvaldībām - Rīgu, Liepāju un Valmieras novadu
Balstoties uz bezpajumtnieku identificētajām vajadzībām, tika izstrādāts un Sociālo pakalpojumu attīstības padomē 2022.gada 16.septembrī saskaņots atbalsta pakalpojuma apraksts. Izmēģinājumprojekta un tā izvērtējuma rezultātā pakalpojuma apraksts tika precizēts un papildināts.
Bezpajumtnieku izmitināšana mājokļos un individuālajām vajadzībām pielāgota atbalsta nodrošināšana tika uzsākta pakāpeniski 2022.gada oktobrī un izmēģinājumprojekta ietvaros turpinājās līdz 2023.gada 31.oktobrim.
Izmēģinājumprojekta rezultāti vērtējami pozitīvi – uzrādīts augsts mājokļa saglabāšanas rādītājs – 45 no 49 izmēģinājumprojekta dalībniekiem turpināja dzīvot mājoklī, saņemot savām vajadzībām pielāgotu individuālu atbalstu.