Diskriminācija uz invaliditātes pamata ir gadījumā, ja pret kādu tikai tāpēc, ka viņš ir persona ar invaliditāti, izturas citādi nekā pret pārējām personām līdzīgā situācijā. Personas ar invaliditāti ir personas, kurām ir kādi ilgstoši vai nepārejoši fiziskās, garīgās, intelektuālās vai sensorās veselības traucējumi (piemēram, ārstējama vai neārstējama slimība), kas līdz ar citiem no tiem izrietošiem apgrūtinājumiem liedz šīm personām iespēju pilnīgi un efektīvi iekļauties sabiedrībā uz līdztiesības pamatiem.
Dati liecina, ka Latvijā diskriminācija pēc invaliditātes (37%) ir viena no izplatītākajām. Cilvēku ar invaliditāti skaits veido desmito daļu sabiedrības, turklāt gadu no gada šis skaits turpina palielināties.
