Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā diskusijā eksperti konstatēja, ka nepastāv konkrētas nozares, kur pamatoti nepieciešams darba dalījums pēc dzimuma, taču vēl arvien sastopami atsevišķi, sabiedrībā pieņemti stereotipi, kas raksturo vīriešu un sieviešu nodarbinātību, un rezultātā arī priekšstatus par darbiem, kas tiem jāveic un kādu atalgojumu ir jāsaņem, balstoties uz dzimumu, nevis cilvēku spējām un prasmēm noteiktajā profesijā.
Pasākums, kas norisinājās 29. augustā, pulcēja darba devējus un to pārstāvjus no dažādām nozarēm kā arī dažādus savu jomu ekspertus, kas iesaistījās diskusijā par dzimuma diskrimināciju darba vidē. Diskusijas laikā eksperti dalījās ar informāciju par tēmu - diskriminācija uz dzimuma pamata, tās izpaušanās veidiem un izmaiņām laika gaitā, kā arī dalījās ar novērojumiem par visnepopulārākajām sieviešu un vīriešu profesijām, kur sieviešu vidū nepopulārākā profesija ir autobusa šoferis, bet vīriešu vidū – bērnudārza audzinātājs.
“Mums galvā var būt katram sava izpratne par to, kas ir diskriminācija un varbūt vienkārši tas, ka darba devējam es nepatīku arī ļauj sajust, ka esmu diskriminēts. Bet, ja mēs pieturamies pie definīcijām, diskriminācija ir apzināta sliktāku apstākļu radīšana, šajā gadījumā, balstoties uz dzimumu – tātad, darba vidē ir sliktāki apstākļi, nosacījumi. Izpausties tas var ļoti dažādi kā piemēram, dažādie darba laiki, papildus pienākumi, neapmaksātais darbs, atšķirība darba atalgojumā, iespējas vīriešiem un attiecīgi sievietēm,” skaidro Latvijas Universitātes asociētā profesore Marita Zitmane.
Diskusijas dalībnieki tika iesaistīti aptaujā par dzimuma diskrimināciju, kurā viens no jautājumiem bija: “Vai valstī pastāv dzimuma diskriminācija darba vidē?”, uz ko lielākā skatītāju daļa atbildēja, ka tā ir izplatīta parādība. Savukārt 2019. gada Eirobarometra pētījumā par izplatītu parādību dzimuma diskrimināciju darba vidē nosauca 20 % Latvijas iedzīvotāju. Šie dati var liecināt par to, ka cilvēkiem rodas izpratne par to, ka dzimuma diskriminācija pastāv un ar to var saskarties ikviens no mums.
Pasākuma turpinoties, diskutēts tika par katru aptaujas jautājumu, salīdzinot skatītāju dotās atbildes ar pētījumu datiem. Apspriesta tika gan tāda tēma, kā noteikta dzimuma pārsvars dažādās nozarēs, kas ir īpaši jūtams tādās nozarēs kā, piemēram, būvniecība vai pedagoģija, gan arī sieviešu un vīriešu atalgojuma starpībā, kas, pēc oficiālās statistikas portāla datiem, 2020. gadā sastādīja 22.3 % jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņem tikai 78 centus.
“Ja mēs skatāmies gan izglītības nozari, gan medicīnas nozari, tad tās ir nozares, kur darba samaksas līmenis ir zemāks un tajās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes. Līdz ar to, tas arī ietekmē statistiku, un kā mēs varētu teikt, velk uz leju,” uzsver Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte Linda Romele.
Pasākuma ietvaros izskanēja labās prakses piemēri, kas varētu veicināt vīriešu un sieviešu atlīdzības starpības sarukumu vai pat izlīdzināt rādītājus – uz ko uzņēmumiem ir jātiecas, kas jāievieš un, kas jāvērtē darbiniekos, lai mazinātu dzimuma ietekmi darba tirgū, kā, piemēram, labu pārvaldes principu ieviešana un darbinieku vērtēšana balstoties uz kompetencēm.
“Jo vairāk Latvijas uzņēmumu tieksies uz izcilību un ieviesīs labus pārvaldības principus, jo mazāk būs situāciju, kas neļauj sievietēm atgriezties labi apmaksātā darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, jo mazāk būs situāciju, kad bonusus nosaka pēc dzimuma vai citām pazīmēm,” saka ECO Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
“Mēs tiešām vērtējam kompetences, kas ir cilvēkam nevis vai tas ir vīrietis vai sieviete – šis, manuprāt, ir viens no veiksmīgākajiem veidiem. Ja šādā veidā mēs izvērtējam atalgojuma piešķiršanu, tad šis procents noteikti pietuvināsies un izlīdzināsies, jo uz kompetencēm balstīts, tas ir par tevi, tavām spējām, prasmēm pret amatu, un tad mums nav interpretācijas,” dalās pieredzē TV3 Group Latvia personāla vadītāja Laura Pļavniece.
2019. gada Eirobarametra dati par līdzšinējo darba devēju sniegumu daudzveidības veicināšanā darba vietās, kas izriet no tā, vai cilvēks ir vīrietis vai sieviete, atklāj, ka 28% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir pietiekami darīts, lai veicinātu daudzveidību darba vietās. Noritējusī diskusija norādīja, ka tieši darba vidē nereti tiek novērota dzimuma diskriminācija, un par vienlīdzīgu attieksmi un iespēju nodrošināšanu ir atbildīgs katrs no mums – kā indivīds, tā arī darba devēji.
“Zināma Aristoteļa paradigma saka, ka atšķirīgās situācijas mēs pret cilvēkiem izturamies atšķirīgi un vienādās – vienādi. Tas jau ir tas pamats, jo jāsaprot, ka mēs nekad, un kas ir ļoti labi, nebūsim vienādi, bet tās situācijas, kurās mēs varam nonākt, var būt gan vienādas, gan atšķirīgas. Līdz ar to, tas, kā pret mums ir jāizturas, ir gan vienādi, gan atšķirīgi,” atgādina Sabiedrības integrācijas fonda Sociālas saliedētības departamenta direktore Alda Sebre.