Lai veicinātu toleranci sabiedrībā un vienlīdzīgas iespējas visiem, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) Valmierā rīkoja pasākumu, uzrunājot darba devējus un aktualizējot tēmu par dažādu vecuma grupu aktīvāku iesaisti darba tirgū. Kā norāda pasākuma eksperti, ja sabiedrībā nostiprinās cilvēka vērtēšana pēc vecuma stereotipiem, analizējot viņa dotības un ieguldījumu pēc skaitļiem pasē, tad neviens nav pasargāts no diskriminācijas darba tirgū.
Pasākuma ietvaros Latvijas Universitātes asociētā profesore Līga Rasnača lekcijā “Vai Latvijā joprojām ir aktuāla diskriminācija uz vecuma pamata?” apskatīja jaunākos Latvijas un Eiropas datus par paaudžu iedalījumu mūsdienās, darba tirgu un diskriminācijas iezīmēm dažādās vecuma grupās. Kā viens no izplatītākajiem piemēriem, kā izpaužas vecuma diskriminācija darba tirgū – vēljoprojām, izvēloties starp diviem kandidātiem ar vienādām prasmēm un vienādu kvalifikāciju, darba devējs biežāk dos priekšroku tam, kurš neatbilst pārāk jauna vai pārāk veca darbinieka klasifikācijai.
“Diskriminācija uz vecuma pamata var izpausties ne tikai starp darba devēju un darba ņēmēju, piemēram, darba pārrunu procesā. Dažkārt tā var izpausties arī darba vidē no kolēģu puses. Darba pārrunu process ir tikai sākums, svarīgi veidot arī uzņēmumu un organizāciju iekšējo kultūru un vidi, lai tā būtu ikviena vecuma cilvēkam saistoša un pieņemama,” uzsver profesore Līga Rasnača.
L.Rasnača arī norāda – darba devējiem ir jārēķinās ar to, ka darba tirgū trūkst darba roku, līdz ar to ir jāparedz, ka uzņēmumā jāiesaista dažādu vecuma grupu darbinieki. Profesore arī atklāj, ka gan darba devēju vidē, gan sociālajā jomā darbinieki jūtas ļoti “nodzīti” un tāpēc bieži ir neproduktīvi un ātri beidz savas darba gaitas. Darba devēju uzdevums būtu meklēt risinājumus un veidot tādu darba vidi, lai darbinieks darba tirgū būtu pēc iespējas ilgāku laiku.
Pasākumā piedalījās arī sertificēta darba un organizāciju psiholoģe, lektore Anita Rošāne un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris, kopīgi diskutējot par tēmu “Kāpēc mēs uzskatām – ja gados vecs cilvēks, tad pusmūža krīze, ja gados jauns cilvēks, tad bezatbildīgs?”.
“Lai arī vēl joprojām darba tirgū valda dažādi stereotipi par šīm divām vecuma grupām un to iespējām darba tirgū, tomēr jāatzīst, ka arī darba devēji arvien vairāk cenšas veidot tādu iekšējo darba vidi un kultūru, kas apvieno dažādas vecuma grupas. Arī uzņēmumi ir sabiedrības spogulis un, izvēloties darbiniekus, var mainīt iesīkstējušos stereotipus,” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Viņš ir pārliecināts, ka dažādība atmaksājas arī pašam darba devējam. Piemēram, tā sniedz unikālas pieredzes un redzējumu, kas veicina inovācijas produktu, pakalpojumu izstrādi, pozitīvi ietekmējot arī finanšu rādītājus.
Pasākums noslēdzās ar darba devēju diskusiju, kurā piedalījās uzņēmuma “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis un Valmieras Drāmas teātra vadītāja un valdes locekle Evita Ašeradena. Darba devēji kopā ar diskusijas moderatoru Rūdolfu Švēdi no “Radio Tev” diskutēja par tēmu “Jā! Es dodu darbu jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem”.
Darba devēju diskusijas dalībnieki secināja, ka kultūra un māksla ir vide, kas apvieno dažādas vecuma grupas un ļauj veidot pieredzē balstītu sadarbību gan starp jauniešiem, gan gados vecākiem cilvēkiem. Uzņēmējs Aigars Ruņģis atklāja, ka darba devēji ir gatavi ieguldīt jaunu darbinieku apmācībā, ja pašam darba ņēmējām ir motivācija un interese par ieņemamo amatu un viņš izrāda atbildības sajūtu pret veicamajiem pienākumiem.
“Pirmkārt, mēs uzņēmumā nemeklējam darbiniekus pēc vecuma, bet pēc dzīves un prasmju iemaņām. Otrkārt, kas mums ir svarīgi, – tās ir personības un dzīves pieredze, kā arī vai cilvēkam piemīt “viesmīlības gēns” – vēlme un interese strādāt ar cilvēkiem,” atzīst Aigars Ruņģis.
SIF rīkotajā projekta ciklā “Tas nav par vecumu” plānots īstenot kopumā četrus pasākumus darba devējiem. Mērķis ir aktualizēt darba devēju dienas kārtībā jautājumu par vecuma diskrimināciju, rosināt darba devējus aizdomāties gan par pārrunu procesu, meklējot darbiniekus, gan arī izvirzot prasības sludinājumos un veidojot iekšējo darba vidi un kultūru.
“Vēl aizvien mēs bieži sastopamies ar diskrimināciju vecuma dēļ tieši darba vidē. Tāpēc ir svarīgi veidot ar darba devējiem dialogu un par šo tēmu aktīvi runāt. Dažādiem vecumiem ir savas priekšrocības, un darbiniekus ir galvenokārt jāvērtē pēc prasmēm, nevis ieraksta pasē. Rīkoties kopīgi pret vecuma diskrimināciju, iestājoties par vecuma solidaritāti, brīdinot un ceļot trauksmi, ir būtiski visiem, lai izvairītos no situācijas, kad esam “pārāk jauni” vai “pārāk veci” kāda amata ieņemšanai,” norāda SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Tiesībsarga 2020.gadā veiktajā pētījumā par diskriminācijas izplatību nodarbinātības vidē vecumu kā galveno diskriminācijas faktoru minējuši 58% aptaujāto. Šo diskriminācijas veidu kā visbiežāko min gan gados jaunākie darbinieki, gan tie, kuri ir tuvu pensijas vecumam. Tāpat 59% respondentu uzskata, ka darba devējs, izvēloties starp diviem kandidātiem ar vienādām prasmēm un vienādu kvalifikāciju, dos priekšroku tam, kurš neatbilst pārāk jauna vai pārāk veca darbinieka klasifikācijai. 6% no 2021. gadā fiksēto bezdarbnieku (60 774 cilvēkiem) bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, savukārt 46% - vecumā no 50 un vecāki cilvēki. Kopumā 2021. gadā vairāk nekā puse bezdarbnieku (52%) bija tie, kuri visbiežāk tiek diskriminēti vecuma dēļ.