Viens no diskriminācijas galvenajiem cēloņiem Latvijā ir izpratnes trūkums sabiedrībā par to, uz kādām tieši situācijām ir attiecināms termins “diskriminācija”, liecina Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) jaunākā pētījuma provizoriskie dati. No tiem izriet, ka šo izpratni nepieciešams veicināt arī diskriminācijas riskam pakļautajās sabiedrības grupās.
Tāpat šie dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji par vienu no izplatītākajiem diskrimināciju veicinošajiem faktoriem nereti uzskata vēsturisko mantojumu, kas atspoguļojas audzināšanā, jo cilvēka vērtību sistēma veidojas bērnībā. Tiesa, ja viņu vērtējumā pozitīvas pārmaiņas var panākt, tikai nomainoties vairākām paaudzēm, eksperti ir noskaņoti optimistiskāk.
“Tas, ka mēs, dzīvojot šķietami modernā sabiedrībā, joprojām esam spiesti risināt ar diskrimināciju saistītos jautājumus, ir absurdi. Tomēr es ticu, ka iekļaujošu sabiedrību Latvijā var izveidot ātrāk nekā pēc 100 un vairāk gadiem. Lai to panāktu, ir svarīgi veicināt sabiedrībā izpratni par sociālās iekļaušanās jautājumiem, toleranci un saliedētību starp dažādām diskriminācijas riskiem pakļauto personu grupām. Kaut esam to darījuši arī līdz šim, šobrīd redzam, ka mērķa sasniegšanai nepieciešami detalizētāki rīcības modeļi un atbalsta mehānismi. Tāpēc uzsākām šo apjomīgo diskriminācijas situācijas pētījumu. Esmu pārliecināta, ka iegūtie dati, kā arī starptautiskā prakse ļaus mums pilnveidot esošos diskriminācijas novēršanas mehānismus un ieviest jaunus – vēl efektīvākus,” norāda SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Viņa atklāj, ka saskaņā ar pētījuma provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāji atšķirīgu attieksmi salīdzinoši visbiežāk piedzīvo darba vidē. Šim aspektam, izstrādājot jaunus diskriminācijas novēršanas mehānismus, Sabiedrības integrācijas fonda eksperti pievērsīs īpaši lielu vērību, jo dažādības atzīšanai ir ļoti nozīmīga loma jebkuras organizācijas izaugsmē, tostarp inovāciju attīstībā, jaunu klientu un partneru piesaistē u.tml., bet līdz ar to arī valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.
Uz tendenci, ka Latvijā diskriminācijas pazīmes biežāk tiek novērotas tieši darba vidē, norāda arī pētījumu kompānijas “Kantar” vecākā klientu vadītāja Revita Logina: “Šī pētījuma provizoriskie rezultāti lielā mērā apstiprina citos pētījumos novēroto – diskriminācija Latvijā joprojām ir klātesoša, īpaši darba vidē, turklāt tā negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti. Tomēr pārsteidzošs šķiet fakts, ka liela daļa diskriminācijas riskam pakļauto cilvēku ir pieņēmuši šo situāciju kā pašsaprotamu un ir iemācījušies tai pielāgoties. Piemēram, kamēr vieni mērķtiecīgi slēpj savu vecumu un seksuālo orientāciju, citi paši saviem spēkiem izstrādā risinājumus, kas palīdz atrisināt ar kustību ierobežojumiem saistītos mobilitātes izaicinājumus. Manuprāt, šo cilvēku domāšanas maiņa varētu būt viens no lielākajiem atbildīgo institūciju izaicinājumiem, tāpēc ar lielu interesi gaidu dzimumu diskriminācijas ekspertu viedokli par šo jautājumu, kas tiek izzināts padziļinātajās intervijās.”
Pētījumu “Diskriminācijas situācijas izpēte Latvijā” īsteno Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Kantar” un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu. Tā mērķis ir ar dažādu metožu palīdzību (fokusgrupas, aptaujas u.c.) izvērtēt aktuālo situāciju diskriminācijas jomā Latvijā, apzinot dažādu sociālo grupu, tostarp darba devēju un darba ņēmēju, pretdiskriminācijas ekspertu, kā arī sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem visvairāk pakļauto sabiedrības grupu pārstāvju, viedokli par diskriminācijas cēloņiem, riskiem un izaicinājumiem, kas ļautu identificēt galvenos iekļaujošas sabiedrības izveidi bremzējošos faktorus un rast efektīvākos risinājumus šāda sabiedrības modeļa attīstīšanai. Pētījuma rezultāti tiks prezentēti 2023.gada janvārī.
* Fokusa grupās tika padziļināt izzināts dažādu sabiedrības grupu viedoklis par galvenajiem diskriminācijas aspektiem: dzimumu, etnisko izcelsmi, invaliditāti, reliģisko piederību, seksuālo orientāciju un vecumu.