Sabiedrības integrācijas fonds veido Sabiedrības saliedētības radaru, lai uz saliedētību varētu paskatīties plašāk un salīdzināt Latvijas situāciju ar Baltijas un Eiropas Savienības līmeni. Dati aplūko aspektus, kuri ir būtiski, domājot par valsts drošības un ekonomiskās labklājības attīstību.
Pirmie pētījuma rezultāti atklāja Latvijas sabiedrības noskaņojumu, apskatot 17 dažādus indikatorus, ietverot identitātes un piederības sajūtas, sociālo attiecību, kā arī ekonomisko dimensiju. Virknē jautājumu mūsu iedzīvotāju noskaņojums atbilda Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem.
“Ierasti mēs esam ļoti paškritiski. Taču pētījuma datos skaidri redzams, ka situācija Latvijā vairākos aspektos ir līdzvērtīga Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Identitātes un piederības jomā varam izcelt, ka 76% iedzīvotāju izjūt piederību Latvijai, ar valsti lepojas un ar to izjūt ciešu saikni, jūtas pieņemti un jūt kopību ar visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ar piesardzīgu optimismu mums ir jāturpina meklēt veidus, kā veicināt tādu sabiedrības noskaņojumu, kas ļautu produktīvi sadarboties, būt noturīgiem dažādās krīzes situācijās, stiprināt valsts drošību un īstenot kopīgus mērķus,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce.
Sociālo attiecību jomā Sabiedrības integrācijas fonds kā pozitīvu izceļ cilvēku atbalsta sniegšanu apkārtējiem. Piemēram, 73% no Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir palīdzējuši svešiniekam, kam ir bijusi vajadzīga palīdzība. To apstiprināja arī diskusijas dalībnieki, norādot, ka iedzīvotāju altruistiskā aktivitāte ir augsta, tostarp sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem. Tāpat nodibinājuma “Bērnu slimnīcas fonds” valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa uzsvēra: “Latvijā ir daudz cilvēku un uzņēmēju, kuriem rūp apkārtējie. Viņu aktīvās līdzdalības dēļ vairākkārt ir izdevies uzlabot ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību smagi slimiem bērniem. Mēs esam pieredzējuši, ka atbalstu, ko sākotnēji bērni varēja saņemt tikai pateicoties ziedojumiem, sabiedrības spiediena dēļ, tagad nodrošina valsts.”
Ja vērtējam sabiedrības saliedētības ekonomisko dimensiju, redzams, ka uzlabojumi ir nepieciešami Eiropas Savienībā kopumā. Piemēram, Eiropas Savienībā 47% un, tikai nedaudz mazāk, 42% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd savā valstī viņiem ir vienlīdzīgas iespējas tikt uz priekšu salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem. “Daudzu ekonomisko jautājumu risināšana ir ilgtermiņa process, taču cilvēkiem nepieciešams atbalsts jau šodien. Lai efektīvi izvērtētu, kas būtu vērtīgākie un prioritāri veicamie atbalsta pasākumi, manuprāt, lēmumu pieņēmējiem būtu svarīgi vairāk uzklausīt cilvēkus, kas jau risina vismaz daļu no mazāk aizsargāto cilvēku ikdienas problēmām,” norāda Latvijas Bankas galvenā pētniece Ludmila Fadejeva.
“Sabiedrības saliedētības radara” veidošanā apkopotos datus iecerēts izmantot kā atskaites punktu, lai turpmāk vispusīgi izvērtētu izmaiņas Latvijas sabiedrības saliedētībā, kā arī analizētu dažādu politisko lēmumu un notikumu ietekmi. “Viens no sākotnēji vissarežģītākajiem jautājumiem bija nonākt līdz mūsdienīgai, šajā brīdī aktuālai izpratnei par sabiedrības saliedētību un elementiem, kas to veido. Mēs pētījām dažādas metodes, kā mērīt sabiedrības saliedētību, iepazīstoties gan ar starptautisko organizāciju, gan citu valsti pieredzi. Mums bija svarīgi nonākt pie tādiem kritērijiem, kas palīdzētu politikas un sabiedrībai novērtēt, vai sabiedrības saliedētības jomā vērojams progress, lejupslīde vai nekas nemainās,” stāsta domnīcas “Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Starptautiskajā konferencē, kas Rīgā norisinājās šī gada 9.novembrī, tika detalizēti prezentēti pētījuma rezultāti un apspriesta to nozīme kopā ar starptautiskiem ekspertiem. Konferences tēmās iedziļinājās kā Latvijas, tā Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Īrijas, Singapūras un citu valstu publiskā, privātā un akadēmiskā sektora pārstāvji, piedāvājot arī savu redzējumu izaicinājumu pārvarēšanai Latvijā. Šobrīd noris galveno secinājumu apkopošana, ar kuriem Sabiedrības integrācijas fonds jau tuvākajā laikā aicinās iepazīties gan politikas veidotājus, gan citus interesentus.