Lai arī vienlīdzīga attieksme darba tirgū un vienlīdzīgas darba samaksas pamatprincipi juridiski ir nostiprināti gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, šajās jomās Latvijā joprojām ir vērojamas problēmas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvais apskats “Dzimumu līdztiesība, 2023”, Latvijā sieviešu atalgojums no vīriešu atalgojuma atšķiras par 17,1%, padarot Latviju par visnevienlīdzīgāko valsti ES darba samaksas jomā. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES valstīs bija 12,7%.
Eiropas dzimumu līdztiesības institūta veiktajā pētījumā “Dzimumu līdztiesības indekss 2023” Latvija ieguva 61,5 punktus no 100, ar to ierindojoties 19. vietā ES. Pārējās Baltijas valstīs ir līdzīgi vērtējumi – Lietuvā 64,1 punkts, Igaunijā – 60,2 punkti, bet augstākos rādītājus šajā pētījumā uzrādījušas Zviedrija, Nīderlande, Dānija un Spānija.
“Sieviešu solidaritātes diena ir kā pietura, kad apstāties un nopietnāk palūkoties uz dzimumu līdztiesības situāciju. Gribu uzsvērt, ka tas nenozīmē tikai atalgojumu vai augstāko amatu ieņemšanas statistiku. Manuprāt, patiesai līdztiesībai ir jābūt visās dzīves jomās – sākot no ģimenes un beidzot ar darbu. Tas ietver gan patiesu mājas darbu dalīšanu, lai uz sievietes pleciem negulst visas rūpes par mājsaimniecību, gan samilzušo problēmu ar uzturlīdzekļu nemaksāšanu, gan arī vardarbības pret sievieti mazināšanu. Tikai jūtoties fiziski, sociāli un finansiāli droši un zinot savas tiesības, sievietes iegūs patiesi līdzvērtīgas iespējas,” saka Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta vadītāja.
Atalgojuma atšķirības nav vienīgais izaicinājums sieviešu tiesību un līdztiesības jomā. CSP dati liecina, ka no visām ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks, 83,6% tās ir sievietes, un tikai 16,4% bērnus vieni audzina vīrieši. Šim izaicinājumam pievienojas nākamais – pašlaik par 35 tūkstošu Latvijas bērnu uzturēšanu viena vecāka vietā maksā valsts. 90% gadījumu uzturlīdzekļu nemaksātāji ir vīrieši. Ņemot vērā, ka summa, ko valsts viena vecāka vietā maksā par bērna uzturēšanu, ir salīdzinoši maza, vairumā gadījumu bērnu audzināšana gan finansiāli, gan praktiski gulstas uz sievietes pleciem.
Darba tiesību un vienlīdzīgas darba samaksas jomā Latvijai ir veicams vēl viens mājasdarbs. 2023. gada pavasarī tika apstiprināta ES darba samaksas pārredzamības direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir atlikuši tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunajiem noteikumiem ir jāstājas spēkā jau 2026. gada jūnijā.
Taču cilvēks var aizstāvēt savas tiesības tikai tad, ja ir par tām informēts, kā arī zina, kur vērsties pēc palīdzības. SIF veiktais pētījums “Dažādības kompass” pērn rādīja, ka viena no būtiskākajām problēmām pretdiskriminācijas un iecietības veicināšanas jomā ir salīdzinoši vājā sabiedrības izpratne par personu tiesībām un iespējamo rīcību diskriminācijas gadījumos. Iedzīvotāji nevēršas pēc palīdzības vai arī nav pietiekoši informēti par savām tiesībām un neapzinās, ka viņu tiesības ir pārkāptas. Jaunākie Eirobarometra dati par 2023. gadu liecina arī to, ka Latvijas iedzīvotāji kritiski vērtē Latvijā veikto centienu visu veidu diskriminācijas apkarošanai efektivitāti. Vērtējot tos skalā no 1 līdz 10, 25% uzskata, ka šie centieni nav efektīvi un 9% par tādiem pat nezina.
“Tādēļ ne tikai zīmīgos datumos, bet katru dienu mums ir jāturpina atgādināt par vienlīdzīgu attieksmi, par diskriminācijas nepieļaušanu un nulles iecietību pret jebkāda veida neiecietību un vardarbību jebkurā dzīves jomā,” uzsver Z. Pūce.
