Lai gan saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā datiem 59% respondentu uzskata, ka uzņēmumam vēloties pieņemt darbā kādu darbinieku un izvēloties starp diviem kandidātiem ar vienādām prasmēm un vienādu kvalifikāciju, kandidāta vecums var būt negatīvs ietekmējošais faktors, sudraba ekonomikas laikmetā tas vairs nevar būt noteicošais faktors. Tas secināts Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā ekspertu diskusijā.
Darba devēji un eksperti pulcējās diskusijā, lai noskaidrotu galvenos vecuma diskriminācijas iemeslus, to ietekmi darba devēju redzējumu par to, kā var atrisināt vai pēc iespējas mazināt pastāvošās problēmas un to sekas.
“Lai gan vecuma diskriminācija ir salīdzinoši grūti pamanāma, tā joprojām pastāv. Pakāpeniski cilvēku apziņa un attieksme pret gados jaunākiem vai vecākiem cilvēkiem mainās, un daļa sabiedrības saprot, ka svarīgākas ir cilvēka personīgās iezīmes nevis vecums. Taču pastāvošās diskriminācijas izpausmes dara savu un lielā mērā negatīvi ietekmē cilvēku pašsajūtu un gribasspēku,” saka Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Sabiedrība ir duāla un tās uzskati bieži vien ir atkarīgi no tā, pret ko tie ir vērsti. “Kā bērna acīs mēs redzam savus vecākus? Bet tad, kad mēs paši pie tā vecuma pietuvojamies, ne mēs jūtamies (veci), ne sabiedrības kopums liek mums tā justies. Kā mēs redzam sevi un kā citi mūs redz?” saka LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vecākā projektu vadītāja Zane Eglīte. Taču, ja pret cilvēku tiek vērsta diskriminācija viņa vecuma dēļ, sabiedrības vai viņa paša viedokļa izpausmes veidā, tas stipri ietekmē viņa fizisko un mentālo veselības stāvokli. 2020. gada Mičiganas Universitātes pētījums liecina, ka cilvēkiem vecumā no 50 līdz 80 gadiem, kuri savā ikdienas dzīvē piedzīvo trīs vai vairāk eidžisma izpausmes veidus ir par 15% sliktāka fiziskā un par 19% sliktāka garīgā veselība nekā tiem, kuri eidžisma izpausmes veidus piedzīvo retāk. (Pasaules Veselības organizācijas piedāvātā definīcija: Eidžisms attiecas uz stereotipiem (kā mēs domājam), aizspriedumiem (kā mēs jūtamies) un diskrimināciju (kā mēs rīkojamies) pret citiem vai sevi vecuma dēļ.)
Taču pastāv arī fizioloģiskās izmaiņas cilvēka organismā, kuras nevar noliegt “Gravitācija darbojas – mūsu fiziskās spējas noteikti nav vecumā 50+ tādas, kā viņas mums ir 20 gados. Jautājums ir – kā mēs to pieņemam un uztveram,” saka SIA "AMAZONE" īpašniece Baiba Mikāla. “Piemēram, pensionāri, kas ir pēc 65 gadiem un kas nav jauni pēc klasifikatora (Pasaules Veselības organizācija piedāvātā sekojoši vecumposmu klasifikāciju: līdz 17 gadiem – nepilngadība, 18–65 gadi – jauns cilvēks, 66–79 – pusmūžs, 80–99 – seniors un virs 100 – ilgdzīvotājs) – viņi jau arī uzsver savu vēstījumu: “Mēs esam pensionāri.” Viņi mums saka, ka viņi ir pilnīgi cita grupa un lūdz attiekties pret viņiem kaut kā savādāk,” saka Virkas muižas īpašnieks un attīstītājs Kaspars Bergmanis. Diemžēl vecuma iezīmes un viņu attieksme pret to ietekmē arī fiziskās aktivitātes un to daudzumu. Pēc 2022. gada Eirobaramentra pētījuma 74,5% cilvēku vecumā 55 un vairāk gadu reti vai nekad nenodarbojas ar sportu un 32,5% šīs pašas vecuma grupas cilvēku reti vai nekad nenodarbojas ar citām fiziskām aktivitātēm, kas ir nesaistītas ar sportu.
Darbaspējas vecuma pakāpeniska palielināšanās ir cieši saistīta ar tā saucamo sudraba ekonomikas konceptu, ar to saprotot tādu tautsaimniecības veidu, kurš ir pieejams cilvēkiem vecākiem par 65 gadiem. Tās pamatā ir gan uz vecāku sabiedrības locekļu vajadzībām orientēta ekonomika, gan preču un pakalpojumu klāsts. Uzsverot pasaules mainību, Liepājas Universitātes Vadības un sociālo zinātņu fakultātes lektors Uldis Zupa saka: “Noteikti nevajadzētu gulēt uz lauriem ne vienā brīdī un ir jāsaprot, ka darba vide mainās un rītdien nebūs tā kā bija vakar vai tā kā ir šodien.” Kā arī darba devēji pakāpeniski, apzināti vai neapzināti savos uzņēmumos ievieš sudraba ekonomikas principus, kas paredz, ka nedz darba devēji, nedz ņēmēji nevar atļauties ņemt vērā kaut kādas īpašības, kuras nav attiecināmas uz cilvēka profesionalitāti. “Es vienmēr visiem saku, ka ir jāvadās pēc trīs A – tā ir attieksme, atdeve un atbildība, un tad nav svarīgi kāds Tev ir vecums. No profesionālajām zināšanām ir ļoti būtiskas šīs sociālās prasmes,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes locekle, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja un Proinvest uzņēmēja Lienīte Skaraine.
“Diskusija diemžēl kārtējo reizi apliecina, ka diskriminācija vecuma dēļ ir realitāte. Un to būs iespējams mainīt tikai tad, ja katrs no mums un sabiedrība kopumā sāks analizēt šo parādību, apzināsies tās sekas atsevišķu cilvēku labklājībai, valsts sociālajai efektivitātei un ekonomikai kopumā. Cilvēka vecums nebūt nav nozīmīgākais kritērijs viņa profesionālajam sniegumam. Kad darba devēji un darba ņēmēji šo pieņems, mainīsies darba tirgus profils un būtiski paplašināsies visu iesaistīto pušu iespēju realizācija. Rezultātā cilvēki, kuri šobrīd tiek uzskatīti par veciem, kļūs par ekonomikas dzinējspēku,” saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, prodekāne zinātnes jautājumos un vadošā pētniece Zanda Rubene.
Pilnais pasākuma ieraksts skatāms: https://fb.watch/h5RfAQgva9/