Pirms desmit gadiem es divas nedēļas dzīvoju bezpajumtnieku patversmē izpētes nolūkos. Šobrīd es strādāju par pakalpojumu dizaineru, daļu laika domājot tieši par Latvijas bezpajumtniekiem sniegtajiem pakalpojumiem. Iespējams, daļai lasītāju liksies, ka bezpajumtniekiem nepieciešamie atbalsta pakalpojumi ir pašsaprotami un runāt par dizaineru darbu bezpajumtniecības kontekstā ir ne tikai jocīgi, bet arī izšķērdīgi.
Taču jau šobrīd bezpajumtnieki Latvijā saņem atbalsta pakalpojumus, kas ir tikuši dizainēti konkrētā veidā, ar konkrētu izpratni par šiem cilvēkiem un viņu vajadzībām. Iespējams, nozīmīgākais no atbalsta pakalpojumiem, kas ir mērķēts specifiski uz cilvēkiem bez pajumtes, ir naktspatversmes (turpmāk – patversmes) pakalpojums.
Dati rāda, ka Latvijā patversmju klientu skaits ilgstoši arvien pieaug. Laika posmā no 2002.-2017. gadam tas ir pieaudzis vairāk nekā 4 reizes1. Tas liek vaicāt, kāpēc patversme ir vairojusi savu nozīmību? Vai patversmes dizains risina tās lietotāju vajadzības un ar laiku ļauj viņiem nonākt pie pastāvīga mājokļa? Visbeidzot, vai pastāv kādas jēdzīgas alternatīvas?
Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, būs palīdzoši vispirms īsi ieskicēt nesenāko bezpajumtniecības vēsturi. Lai gan patversmes Latvijas teritorijā ir pastāvējušas kā Krievijas impērijas, tā pirmās brīvvalsts laikā2, tās līdzīgi kā citviet Eiropā ne vienmēr ir bijušas mērķētas tieši uz bezpajumtniekiem un ne vienmēr pastāvējušas šodienas veidolā. Piemēram, Mišels Fuko apraksta, kā Eiropā dažādas sociāli marginalizētas grupas ilgstoši ir tikušas norobežotas no pārējās sabiedrības ar cietumu palīdzību.
Viņš min, ka tikai 19. gs. radās atsevišķās iestādes konkrētām mērķgrupām, piemēram, psihiatriskās klīnikas, kas paredzētas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.3 Līdzīgi, Latvijā pastāvēja nabagmājas jeb nespējnieku patversmes, kurās patvērumu rada ne tikai bezpajumtnieki, bet arī cilvēki gados un cilvēki ar fizisku vai garīgu invaliditāti. Tikai laika gaitā radās specifiski bezpajumtniekiem domāts patversmes pakalpojums. Šādi skatot patversmes pakalpojuma rašanos, iespējams redzēt, ka šodienas patversmes pakalpojums ir balstīts mūsu šī brīža izpratnē par to, kas ir sociāli un morāli taisnīgi, kāds atbalsts šai sabiedrības grupai ir nepieciešams un pelnīts. Savā ziņā patversmes pakalpojuma analīze vairāk stāsta par mums nekā par cilvēku bez pajumtes vajadzībām.
Izpēte un empātija
Dizaina process parasti sākas ar "iekāpšanu pakalpojuma lietotāja kurpēs" un problēmu izpēti. Pētot bezpajumtniecības pieaugumu vai samazinājuma iemeslus ir redzams, ka tās izplatību ietekmē virkne faktoru, piemēram, ekonomiskā situācija, sociālā atbalsta tīkla pieejamība, lētu īres dzīvokļu proporcija dzīvokļu tirgū u.c. Pēdējās desmitgadēs Latvijā vismaz daļa šo faktoru ir bijuši mainīgi, bet patversmes klientu skaits ir nemainīgi pieaudzis. Ja pieņemam, ka bezpajumtniecības atbalsta pakalpojumu, t.sk. patversmes, virsmērķis ir mazināt bezpajumtniecību, un redzam, ka tas neizdodas, šis ir signāls, ka atbalsta pakalpojumi, iespējams, neatbilst lietotāju vajadzībām. Tas vedina jautāt, kāpēc par spīti patversmes klientu skaita pieaugumam mēs neapšaubām patversmju efektivitāti bezpajumtniecības mazināšanā.
Latvijas patversmēs ir nelielas atšķirības, bet vairāki pašvaldību un valsts dokumenti ir paredzējuši, ka patversmes pakalpojums ir kā komplekts, ko veido īslaicīga pajumte, vakariņas, personīgās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālists, kas motivē bezpajumtnieku veikt pārmaiņas savā ikdienā. Īslaicīga pajumte attiecībā uz patversmi nozīmē, ka vari tajā uzturēties daļu diennakts (piemēram 18.00-08.00) un līdz 2 mēnešiem pēc kārtas, bet ne vairāk kā 6 mēnešus gadā.4 Faktiski patversmēs mēdz uzturēties arī ilgstoši, savukārt tieši motivācijas elements ir centrāls iztēlē par to, kā notiek cilvēka izkļūšana no bezpajumtniecības ar patversmes palīdzību.
Piemēram, ja cilvēks apgalvo vai apliecina, ka "ir motivēts", piemēram, nelietojot alkoholu, viņam var tikt piedāvāta iespēja nedaudz uzlabot savus dzīves apstākļus pakalpojuma ietvaros vai saņemt citus pakalpojumus, kas var veicināt viņa pilnīgu atgriešanos sabiedrībā. Šāda pieeja, kurā atbalstu veido kā īslaicīgu un tā izdošanos skaidro ar individuāla bezpajumtnieka motivācijas līmeni vai trūkumu, tiek apzīmēta ar jēdzienu "pakāpienu modelis''. Šīs pieejas centrā ir bezpajumtnieka "motivētība", savukārt tās trūkums mēdz tikt vainots tajā, ka cilvēks nav kļuvis patstāvīgs un ieguvis pastāvīgu mājokli. Šis pieņēmums traucē kritiski aplūkot paša pakalpojuma dizainu, jo paģēr, ka problēmas cēlonis un risinājums slēpjas pakalpojuma lietotāja motivācijā un ir ārpus pakalpojuma dizainera vai sniedzēja kontroles.
Aplūkojot patversmes pakalpojuma dizainu skaidri iezīmējas trīs tajā iestrādāti vēstījumi:
- Ikdienas dzīvei patversmē vajadzētu būt tādai, kas neļauj ''justies kā mājās''5. Šī pieeja tiek pamatota gan ar praktiskiem apsvērumiem (nav vēlami, lai pakalpojuma lietotājs uzturas patversmē ilgstoši, jo mērķis ir sniegt īslaicīgu pajumti), gan morāliem apsvērumiem (piemēram, par pakalpojumu maksā citi iedzīvotāji, un patversmes dzīves apstākļiem nevajadzētu būt labākiem par šo iedzīvotāju dzīves apstākļiem6);
- Izraušanās no bezpajumtniecības ir motivācijas jautājums. Piemēram, ja pakalpojuma lietotājs turpina lietot alkoholu vai mēdz uzvesties agresīvi, tas liecina par viņa nemotivētību mainīties, tāpēc ir likumsakarīgi, ka šim pakalpojuma lietotājam būs sliktāki dzīves apstākļi – viņš zina, ka ir pieejami labāki apstākļi, bet izvēlas atkarību un sliktākus apstākļus.
- Darbiniekiem ir jāmotivē bezpajumtnieki saņemt citus atbalsta pakalpojumus. Tā kā patversme ir īstermiņa pajumte, sociālā darbinieka pienākums ir iespējami ātri panākt pakalpojuma lietotāja atgriešanos sabiedrībā. Ja bezpajumtnieks kopumā sadarbojas, saņem atbalsta pakalpojumu, bet neveic izmaiņas savā ikdienā, tad pieejamās alternatīvas ir citādi vai vairāk motivēt vai sniegt citu atbalsta pakalpojumu.
2019. gada Tiesībsarga pētījums par bezpajumtniecību Latvijā rāda, ka šie sentimenti ir plaši izplatīti Latvijas pašvaldībās un iestādēs, kas sniedz vajadzīgo atbalstu, turklāt redzams, ka tie kalpo kā pamats arī domājot par citiem iespējamajiem pakalpojumiem.7 Patversmes ir palīdzējušas un palīdz daudziem gan sniedzot īslaicīgu pajumti, gan ļaujot piekļūt papildu atbalsta pakalpojumiem. Vienlaikus, ir vairāki potenciālie iemesli, kāpēc šis pakalpojums daudziem nav palīdzējis iegūt savu mājokli. Piemēram, sarunās ar sociālajiem darbiniekiem bieži izskan, ka grūtāk strādāt ir tieši ar cilvēkiem, kas jau gadiem izmanto patversmes pakalpojumus. Kādas vajadzības un problēmas ir cilvēkam, kurš jau ilgstoši dzīvo patversmē, un kā tās varētu risināt?
Problēmu fiksēšana un ideju radīšana
Trīs būtiskākās problēmas veido mājokļa stabilitāte, pajumtes un atbalsta pakalpojumu saistība un atkarības.
Mājokļa stabilitāte. Kā iepriekš minēju, bezpajumtniecības cēloņi ir strukturāli, taču daudziem bezpajumtniekiem vienlaikus ir vairākas problēmas, kas veicinājušas tieši viņu nonākšanu patversmē, piemēram, fiktīvi uzņēmumi, alkoholisms, kā arī depresija un citi garīga rakstura traucējumi, kas apgrūtinājuši iekļaušanos sabiedrībā un pastāvīgu ienākumu gūšanu. Daudzas no šīm problēmām ir novēršamas vai mazināmas, bet tas var prasīt mēnešus vai pat pāris gadus. Stabila un vajadzībām piemērota mājokļa trūkums traucē vai neveicina citu problēmu risināšanu, jo to pavada fizisks nogurums, nedrošība un grūtības plānot dzīvi ilgtermiņā. Tātad, ilgtermiņa bezpajumtniecību varētu palīdzēt mazināt tāds mājokļa atbalsts, kas būtu pieejams ilgstoši un būtu iespējami pietuvināts dzīvei, kurā bezpajumtniekam ir jāatgriežas.
Pajumtes un atbalsta pakalpojumu saistība. Bezpajumtnieki bieži ir apjukuši, jūtas bezspēcīgi un bezvērtīgi. Gribot labu, šķistu tikai loģiski sniegt bezpajumtniekiem dažādus atbalsta pakalpojumus, taču šie pakalpojumi var būt mazefektīvi, ja bezpajumtnieks piekritīs tos saņemt, lai tikai uzturētu labas attiecības ar sociālo darbinieci vai nezaudētu patversmes sniegto pajumti, nevis, piemēram, lai veiktu tālejošu darbu ar psiholoģiskiem traucējumiem, jo grib ikdienā justies labāk. Tātad, ilgtermiņa bezpajumtniecību varētu mazināt papildu atbalsta pakalpojumu pieejamība (psihologs, narkologs, jurists u.c.), bet mājokļa pieejamībai nevajadzētu būt atkarīgai no cita atbalsta saņemšanas.
Atkarības un citas problēmas. Cilvēki var ilgstoši cīnīties ar atkarību no alkohola, piemēram, kādus periodus iztiekot bez tā lietošanas un tad atsākot lietot alkoholu. Šādā brīdī izmaiņas pieejamajā pajumtē vai tās pēkšņa nepieejamība var vēl vairāk mazināt personas stabilitāti, veicināt depresīvus stāvokļus vai pat tiešā veidā veicināt bezpajumtniecību. Tātad, atkarības uzliesmojumam nevajadzētu mazināt mājokļa stabilitāti. Turklāt pakalpojumam vajadzētu veicināt atkarības un kaitējuma, ko tā nodara, mazināšanu. Ja alkohols tiks lietots retāk, mazāk, un tā lietošanas rezultātā nevajadzēs sastapties ar policiju vai nonākt slimnīcā, tad cilvēkam būs vairāk iespēju strādāt ar citām problēmām un pelnīt iztiku.
Testēšana
Saskaņā ar dizaina domāšanas pieeju, pēc tam, kad ir radītas vairākas idejas ir jārada un jātestē šo ideju prototipi, lai pārbaudītu vai šīs idejas risina pakalpojuma lietotāju vajadzības. Valsts vai pašvaldības sniegtu pakalpojumu gadījumā šī ideju testēšana bieži vien tiek veikta ar pilotprojektu palīdzību. Pavisam nesen, pilotprojekta veidā Latvijā ir ienācis pakalpojums ar fundamentāli atšķirīgu dizainu – "Mājoklis vispirms". Šī pilotprojekta īstenošanu veic Sabiedrības integrācijas fonds. Lai gan pakalpojums tieši šādā iterācijā ir unikāls Latvijai, tam par pamatu ir izmantoti līdzīgi pakalpojumi, kas pēdējos 30 gadus ir tikuši testēti un ieviesti virknē Rietumvalstu. Šī pakalpojuma pamatā ir pieņēmumi, ka:
- stabils mājoklis ir svarīgākais faktors bezpajumtniecības un ar to saistīto problēmu mazināšanai;
- papildu atbalsta pakalpojumi ir pieejami, bet nav saistīti ar mājokli;
- darbā ar atkarībām svarīga ir atkarību mazināšana, bet, pat ja tās neizdodas novērst, atkarības nav pamatojums pajumtes atņemšanai.
Vēl ir pāragri spriest par šī pakalpojuma efektivitāti Latvijas kontekstā, jo šobrīd vēl notiek pakalpojuma prototipa testēšana ar pirmajiem aptuveni piecdesmit cilvēkiem trīs pašvaldībās – Rīgā, Liepājā un Valmierā. Katrā no pašvaldībām pakalpojums tiek ieviests nedaudz atšķirīgi gan pieejamā pašvaldību dzīvojamā fonda, gan bezpajumtniecības problēmas aktualitātes dēļ.
Šobrīd esam veikuši pirmās divas dizaina domāšanas darbnīcas ar pakalpojuma sniedzējiem un lietotājiem, un ir tapis skaidrs, ka, lai gan kopējie rezultāti ir daudzsološi, pakalpojuma "Mājoklis vispirms" šī brīža dizainā būs nepieciešama arī virkne papildinājumu un labojumu. Šobrīd uzskatāmākie pilotprojektā radušies izaicinājumi ir, piemēram, kā praktiski pielietot Latvijā maz zināmo kaitējuma mazināšanas pieeju darbā ar atkarībām, kā mazināt bezpajumtnieku izolētību, nonākot jaunā dzīvesvietā, un kā sadarboties iesaistītajām institūcijām. Šis pilotprojekts beigsies 2023. gada otrajā pusē. Neatkarīgi no pilotprojekta izdošanās vai neizdošanās, jau šobrīd ir skaidrs, ka šis ir viens no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem tajā, kā Latvijā domājam par atbalsta pakalpojumiem bezpajumtniekiem un šo cilvēku vajadzībām kopš laikiem, kad tika veidotas pirmās bezpajumtnieku patversmes.
Autors: Antropologs Kristians Zalāns
1 Latvijas Republikas tiesībsargs. (2019). Bezpajumtniecība Latvijā. Pētījums. Pieejams:
https://www.tiesibsargs.lv/wp- content/uploads/migrate_2022/content/bezpajumtnieciba_latvija_petijums_2019_1594305394.pdf Labklājības ministrija. (2004). Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006). Pieejams: https://ec.europa.eu/employment_social/soc- prot/soc-incl/nap_incl_2004_lv.pdf
2 Galina Ulianova. Philanthropy in Imperial Russia from the 18th to the early 20th century. Pieejams: https://archives.history.ac.uk/history-in-focus/welfare/articles/ulianovag.html. Publicēts: 01.10.2008. Skatīts: 24.02.2023. Periodika. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Pieejams: https://periodika.lndb.lv/#searchResults:%23bezpajumtnieku Skatīts: 24.02.2023.
3 Foucalt, M. (1961). Madness and civilization: A history of insanity in the age of reason.New York: Vintage Books.
4 Rīgas domes Labklājības departaments. Rīgas patversme. Pieejams: https://ld.riga.lv/lv/paklautibas- iestades/rigas-patversme.html?elid=566 Skatīts: 24.02.2023.
5 Leta, pārpublicēts Latvijas avīzē. Rīgas pašvaldība pieļauj iespēju samazināt komfortu patversmēs.
https://www.la.lv/rigas-pasvaldiba-pielauj-iespeju-samazinat-komfortu-patversmes-2 Publicēts 19.06.2022. Skatīts: 24.02.2023.
6 Latvijas Republikas tiesībsargs. Turpat. 25. lapa.
7Latvijas Republikas tiesībsargs. Turpat. 25. lapa.
* Šis raksts tapis un atbalsta pakalpojumi bezpajumtniekiem tiek sniegti Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Dažādības veicināšana" (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.