“Stikla griestu” fenomens sieviešu līdztiesības jomā vēl arvien pastāv, lai gan tam ir tendence mazināties un arvien vairāk augstos amatos redzam tieši sievietes. 2020. gada Lursoft aprēķini rāda, ka trešdaļā no visiem Latvijas uzņēmumiem (33,99%) vismaz viena no amatpersonām ir sieviete.
Sabiedrības integrācijas fonds rīkoja diskusiju “Dzimumu reprezentācija – sieviete, vīrietis vai profesionālis?”, ar mērķi noskaidrot, vai joprojām pastāv “stikla griestu” fenomens, kas paredz mākslīgu traucēkļu un neredzamu šķēršļu pastāvēšanu, kas rezultātā kavē sieviešu piekļuvi vadošajiem amatiem.
Sabiedrība atšķirīgi izturas pret meitenēm un zēniem, ka rezultātā no sievietēm un vīriešiem tiek sagaidītas dažādas lietas. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta aprēķinātais 2022.gada dzimumu līdztiesības indekss jomā “Nodarbinātība”, kurā novērtē cik lielā mērā sievietes un vīrieši var gūt labumu no vienlīdzīgas piekļuves nodarbinātībai un labiem darba apstākļiem, Latvijā novērtēts ar vērtību 74,2 punktiem – tas ir nedaudz virs ES vidējā (71,7), kur ar 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību. Taču dzimumu līdztiesības indekss jomā “Vara”, kurā novērtē dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanas pozīcijās visā politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā, Latvijā novērtēts ar vērtību 50,9 punktiem, kas ir zemāk par ES vidējo - 57,2 punktiem.
“Darba tirgus ir duāls. Nereti sievietes pašas sev diezgan daudz uzliek “griestus”, taču arī darba devējs bieži vien tikai paskatoties uz vārdu, izdara klišejiskus spriedumus,” saka “Biuro” klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Diskusijā eksperti norādīja, ka mēs katrs pats individuāli izdarām izvēles par savas karjeras attīstību, taču sievietēm bieži vien ir mazākas ambīcijas nekā vīriešiem, kuri ir vairāk vērsti uz karjeras veidošanu un augstu amatu ieņemšanu.
“Stikla griestu” fenomenu apstiprina arī laikraksta Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons: “Tas cilvēks, kurš ir ieguldījis daudzus gadus, varbūt pat gadu desmitus, lai viņa lolojums būtu tas, kas viņš šobrīd ir, bieži kautrējas. Cik sievietes kritiski vai nekritiski raugās uz to, ko viņas ir sasniegušas?” Galvenais secinājums – sievietēm trūkst pašpārliecības par sevi un savām spējām, lai ieņemtu augstus amatus.
Arī eksperti diskusijā norādīja, ka sieviešu kautrīgums un pārliecības trūkums par savām spējām bieži vien ir šķērslis, lai augtu profesionāli. Tāpat arī sabiedrībā valdošie stereotipi, pieņemot, ka vīrietim jābūt naudas pelnītājam, bet sievietei jārūpējas par bērniem un ģimeni, apgrūtina profesionālo izaugsmi. “Mēs redzam arī, it īpaši Latvijā, dažādās jomās, ka sievietes atsakās būt par vadītājām vai atsakās no darba piedāvājumiem ārpus Latvijas, piemēram, starptautiskās organizācijās, jo viņas pakļaujās savu dzīvi dzīvesbiedru interesēm. Es gribu teikt, ka ģimenē ir divi! Un abi viedokļi ir jāsaskaņo un abiem ir jābūt līdzvērtīgām karjerām,” uzsver Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte, norādot, ka “stikla griestus” jānoņem pašām sievietēm un jāapzinās arī savas spējas augt un attīstīties savā profesionālajā dzīvē.
“Nav vienotas izpratnes par to, ka sievietes pie varas ir ļoti būtiska komponente. Sievietes līderes, kuras iestājas par līdztiesības jautājumiem, ir ļoti būtisks faktors, kas veicina mūsu labklājību un ekonomiku,” saka Vidzemes Augstskolas lektore un paaudžu pētniece Anna Broka, piebilstot, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Republikas Saeimas datiem, sieviešu pārstāvniecība Saeima pakāpeniski pieaug (11. Saeimā – 21 sieviete, 12. Saeimā – 19 sievietes, 13. Saeimā – 31 sieviete un 14. Saeimā – 31 sievietes), taču tas, ka sievietes ir pie varas, automātiski nenozīmē to, ka viņas ir spējīgas ietekmēt dzimumu sabalansētību ikdienā, kas ir atkarīga no politikas.
“Protams ir kaut kāda daļa ierobežojumu, ko mēs paši sev uzliekam, bet, lai šie sociālie un labklājības jautājumi būtu atrisināti, ieskaitot algu jautājumus, tomēr jāskatās, lai valsts būtu bagātāka un turīgāka. Mūsu labklājība ir tomēr atkarīga no vides, kurā mēs dzīvojam un lielā mērā no uzņēmējdarbības vides,” saka “Arkolat” līdzīpašniece, Ornandum.lv studijas vadītāja Daina Pečate.
Svarīgi ir ne tikai strādāt pie sieviešu pašapziņas, bet arī dot viņām iespēju reāli darboties, smelties pieredzi un kāpt pa karjeras kāpnēm. 2021. gada OECD pētījums "Lipīgas grīdas vai stikla griesti? Cilvēkkapitāla, darba laika elastības un diskriminācijas loma dzimumu algu atšķirībās" liecina, ka "stikla griestu" fenomens, kas ir saistīts ar sociālām normām, dzimumu stereotipiem un diskrimināciju veido aptuveni 60% no dzimumu algu atšķirības. Atlikušos 40% veido “lipīgās grīdas” fenomens, kas ir ilgstoši trūkumi attiecībā uz sieviešu darba mūžu no ienākšanas darba tirgū līdz aiziešanai pensijā. “Galveno lomu var nospēlēt arī tas, ka sabiedrību veido cilvēki no dažādām vecuma grupām un tas, vai mēs esam gatavi mācīties viens no otra, vai esam gatavi ieklausīties, uzklausīt un censties saprast,” saka Vidzemes Augstskolas Studentu apvienības valdes priekšsēdētāja Ksenija Zlotina.
Diskusijas laikā eksperti vienojās, ka pašreiz sabiedrība attīstās pareizā virzienā, un “stikla griestu” fenomens samazinās, taču tikai vienojoties par to, kā mēs vēlamies dzīvot un ejot uz mērķi kopā, iespējams sasniegt rezultātu. Pakāpeniski sievietēm tiek dotas arvien jaunas iespējas, bet, lai tās pilnvērtīgi tiktu izmantotas, ir nepieciešams laiks un nemitīgs sabiedrības informēšanas process.
Pilnais pasākuma ieraksts skatāms: https://fb.watch/gzrbU4vakz/